Slimību profilakses un kontroles centrs

Noslēdzas semināri skolu pedagogiem un psihologiem par ņirgāšanās profilaksi skolēnu vidū un profesionālās izdegšanas mazināšanu

07.12.2016, 09:24

 

Pagājušajā nedēļā sekmīgi noslēgušies kopumā 30 Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizētie semināri vispārējo izglītības iestāžu pedagogiem un psihologiem profesionālās kompetences pilnveidei par pozitīvas skolēnu savstarpējo attiecību veidošanas nozīmi psihoemocionālās labklājības veicināšanai un ņirgāšanās profilaksi skolā, kā arī profesionālo izdegšanu un tās profilaksi.

 

Par interesi konkrētajos jautājumos liecina ievērojamā izglītības iestāžu atsaucība - laika posmā no septembra līdz decembrim īstenotajos semināros visā Latvijā piedalījušies teju 900 mērķa grupas pārstāvju, primāri Veselību veicinošo skolu tīkla dalības skolu pedagogi un psihologi.

 

“Ņirgāšanās iespaids uz bērnu psihisko un fizisko (somatisko) veselību ir daudz spēcīgāks, nekā mēs to varam tūlītēji novērot, un izpaužas vēl ilgi pēc tam, kad tā beigusies - būtiski pieaug depresijas, trauksmes un ēšanas traucējumu, pašnāvības domu un mēģinājumu risks, pazeminās kognitīvās spējas, tāpēc bērns sliktāk mācās, biežāk slimo ar infekcijas un stresa izraisītām slimībām. Ņirgšanās ir sociāls fenomens, kuras mērķis ir iegūt statusu grupā. To iespējams novērst, ja apkārtējie izprot, pamana ņirgāšanos un zina kā rīkoties, lai to pārtrauktu”, ir pārliecināta semināru vadītāja, psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

 

Semināra dalībnieki kopīgi apguva arī metodiku darbam ar SPKC izstrādātajām mācību filmām ņirgāšanās profilaksei skolā “Katrīna” un interneta vidē “Roberts”, lai patstāvīgi varētu īstenot profilakses pasākumus savās klasēs. Pedagogi atzina, ka gan filmas, gan metodiskie un informatīvie izdales materiāli būs palīdzoši un noderīgi turpmākajam darbam ar skolēniem.

 

Tāpat semināru ietvaros pedagogi apguva jautājumus, kas skar profesionālo izdegšanu un tās profilaksi. Izdegšanas sindroms ir raksturīgs dažādu profesiju pārstāvjiem, tomēr augstāks risks ir tieši tām profesijām, kurās ir intensīva saskarsme ar cilvēkiem, kuriem ir kādas fiziskas vai emocionālas vajadzības, tostarp skolu pedagogiem un psihologiem.

 

“Izdegšana ir pakāpenisks process, kas ietekmē visu - gan fizisko pašsajūtu, gan emocionālo stāvokli, gan attiecības, gan produktivitāti darbā. Skolotāja darbs bieži vien ir ne tikai mācīt bērnus, bet arī viņus atbalstīt, iedvesmot, iedrošināt, aizstāvēt, sniegt padomu. Īstermiņā tas var dot milzu gandarījumu, bet, aizmirstot parūpēties arī par sevi, tas var novest pie izsīkuma, hroniska noguruma, slimošanas, pazeminātām darbaspējām. Seminārā runājām arī par to, kā noturēt līdzsvaru starp pilnasinīgu, gandarījumu dodošu darbu un savu paša labsajūtu, veicinājām pieredzes apmaiņu starp pedagogiem par risinājumiem darba stresa mazināšanā,” stāsta psihiatre, semināru programmas līdzautore Inga Zārde.

 

Pedagogi un psihologi bija ieinteresēti piedalīties šādos semināros arī turpmāk un diskusiju gaitā aktīvi iezīmēja dažādas papildus tēmas un jautājumus, kurus viņiem būtu vēlme apskatīt pedagogu profesionālās pilnveides pasākumu ietvaros.

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC