Slimību profilakses un kontroles centrs

Eiropā novērotais masalu uzliesmojums sasniedzis arī Latviju

04.04.2014, 00:00

 

Šogad martā un aprīlī Latvijā reģistrēti astoņi masalu saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati. Šis ir ievērojams masalu gadījumu skaita pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem - pagājušajā gadā netika reģistrēts neviens saslimušais ar masalām, bet 2012.gadā tie bija trīs gadījumi. Šobrīd infekcija galvenokārt skārusi nevakcinētus pieaugušos, skaidro SPKC direktore Inga Šmate.

 

No astoņiem saslimušajiem, viens ir bērns, kuram vēl nebija pienācis vakcinācijas laiks, pārējie saslimušie ir pieaugušie, no kuriem lielākā daļa pret masalām nav vakcinēti vai viņu vakcinācijas statuss nav zināms. Saslimušo vidū ir arī veselības aprūpes darbinieki, kuri bija kontaktā ar masalu pacientiem.

 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2013.gadā masalu gadījumi tika reģistrēti 36 Eiropas reģiona valstīs, kopā reģistrēti 31 617 gadījumi. Vislielākais gadījumu skaits tika reģistrēts Gruzijā (7830 gadījumi), Turcijā (7404), Ukrainā (3308), Nīderlandē (2499), Itālijā (2216), Lielbritānijā (1900), Vācijā (1773) un Rumānijā (1074). Šie dati liecina, ka palielinoties nevakcinēto iedzīvotāju skaitam, saslimšana ar masalām, var izraisīt nopietnus uzliesmojumus Eiropas valstīs ar ļoti lielu saslimušo skaitu.

 

Atgādinām, ka masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, no kuras pasargā vienīgi vakcinācija. Tādēļ, lai infekcijas izplatība nesasniegtu epidēmijas līmeni, SPKC aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem pret savu, savu bērnu un citu tuvinieku veselību. Saslimšana ar masalām apdraud tos iedzīvotājus, kuri nav vakcinējušies vai bērnībā nav pārslimojuši masalas, jo saskaroties ar vīrusu, gandrīz visi neimūnie cilvēki saslimst, norāda I.Šmate.

 

SPKC aicina iedzīvotājus potēšanas pasēs vai pie sava ģimenes ārsta pārliecināties par savu bērnu un savu vakcinācijas statusu pret masalām.

 

Aicinām to bērnu vecākus, kuru bērni nav vakcinēti vai nav saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu, doties pie ģimenes ārsta un veikt vakcināciju. Atgādinām, ka pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērnus potē ar kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas.

 

Savukārt lielākā daļa bērnu, kuri atbilstoši vecumam saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu, no saslimšanas un smagām komplikācijām ir pasargāti, jo pēc masalu potes pilnvērtīga imunitāte veidojas 95% - 99% gadījumu. Bērnu skaits, kas 2013.gadā saņēmuši pirmo poti pret masalām, salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par četriem procentiem un bija 95,7%.

 

Pieaugušos, kuri nav vakcinējušies vai nav izslimojuši masalas, aicinām doties uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta un pārrunāt vakcinācijas iespējamību.

 

Grūtniecēm saslimšana ar masalām ir ļoti bīstama, jo tā var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības. Tādēļ, ja grūtniece novēro masalām līdzīgus simptomus – iesnas, klepu, drudzi, nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

 

Ja tuvākajā laikā ir plānots ceļojums, pārliecinieties par savu vakcinācijas statusu pret masalām, jo, kā minēts iepriekš, daudzās Eiropas valstīs tiek novēroti masalu uzliesmojumi un cilvēks var inficēties ceļojuma laikā, kā arī atgriežoties mājās inficēt savus tuviniekus, draugus un kolēģus.

 

Darba devējus, kuri sniedz veselības un sociālās aprūpes vai izglītības pakalpojumus, nodarbojas ar tirdzniecību, kas saistīta ar lielu iedzīvotāju plūsmu, aicinām pārliecināties par savu darbinieku vakcinācijas statusu, lai no saslimšanas pasargātu ne tikai darbiniekus, bet arī klientus, izglītojamos un aprūpējamos. Īpaša uzmanība vakcinācijas statusam jāpievērš ārstniecības iestāžu darbiniekiem, lai viņi neinficētos no pacietiem, kā arī paši saslimšanas gadījumā neinficētu savus pacientus un citus kolēģus.

 

Informācija par masalām

 

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Masalu vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt gaisā vairākas stundas, bet uz virsmām līdz divām stundām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem neilgi pirms slimības simptomu parādīšanās un līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ir aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt 8 līdz 15 personas.

 

Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram, kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo, t.sk. bijis vienā telpā ar masalu slimnieku, un iepriekš nav slimojis ar masalām, kā arī nav vakcinēts pret masalām. Masalas var būt ļoti nopietna saslimšana, jo tā var noritēt ar smagām komplikācijām.

 

Masalu simptomi parasti parādās 10. – 12. dienā pēc inficēšanās, tie sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, ķermeņa temperatūra var sasniegt 39 – 41°C, un parādās sarkani izsitumi, kas ilgst no četrām līdz septiņām dienām. Izsitumi sākotnēji parādās uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Uz smaganām un vaigu iekšpuses var parādīties mazi balti plankumiņi (Koplika plankumi).

 

Pēc masalu izslimošanas veidojas noturīga imunitāte.

 

Saslimšanas gadījumā nepieciešams palikt mājās un telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu. Svarīgi informēt ārstu, ja bijis kontakts ar masalu slimnieku vai slimnieku, kuram ir bijušas līdzīgas pazīmes - ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un izsitumi.

 

Plašāka informācija par masalu izplatību Eiropā.

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC