Slimību profilakses un kontroles centrs

Uzsākts 2019./2020.gada gripas sezonas monitorings

07.10.2019, 16:29

Kas ir gripa?

 

Gripa ir akūta elpceļu vīrusu infekcija, kas skar augšējos elpceļus un reizēm plaušas. Gripa izplatās katru sezonu  rudens-ziemas periodā, kad ar to pārslimo no 5 līdz 10% iedzīvotāju. Visbiežāk gripa norit vieglā vai vidēji  smagā formā. Taču gripa var izraisīt smagas komplikācijas, kas ir īpaši bīstamas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Gripas sezona parasti sākas novembrī un pakāpeniski pieaugot, maksimālu intensitāti visbiežāk sasniedz janvāra beigās vai februāra sākumā. Tomēr katra sezona ar kaut ko atšķiras no iepriekšējām. Galvenokārt tas ir atkarīgs no tā, kādi gripas vīrusi cirkulē un kādas iedzīvotāju grupas vairāk tiek skartas.

2018.-2019. gada sezonā gripas epidēmijas intensitāte bija vidēja, biežāk slimoja bērni un pusaudži. Visvairāk no gripas cieš vecāka gadagājuma cilvēki, jo šajā vecuma grupā ir vairāk hroniskas saslimšanas, kas var paasināties gripas infekcijas gadījumā un pat izraisīt nāvi. Pagājušajā sezonā gripa un tās radītās komplikācijas bija iemesls 86 nāves gadījumiem. Pēc Slimību un profilakses centra apkopotās informācijas, nevienā no visiem nāves gadījumiem, kuros bija noskaidrots slimnieka vakcinācijas statuss, pacients konkrētajā sezonā nebija vakcinēts pret gripu.

 

 

Uzsākts 2019./2020.gada gripas sezonas monitorings

 

Sagaidām, ka šajā sezonā cirkulēs mums jau pazīstami gripas vīrusi, kas izplatījās iepriekšējās sezonās, taču, kuri no tiem būs dominējošie, šobrīd spriest par agru. Parasti jau sezonas sākumā tiek ziņots par grupveida saslimšanas gadījumiem atsevišķās iestādēs -  stacionārās ārstniecības iestādēs, veco ļaužu aprūpes centros un citās.  Arī šajā sezonā jau oktobra sākumā esam saņēmuši informāciju par pirmajiem laboratoriski apstiprinātiem gripas gadījumiem. Tika saņemti paziņojumi par vairākiem saslimšanas gadījumiem Rīgas pirmskolas izglītības iestādes bērniem un pirmo klašu skolēniem, kur, veicot izmeklēšanu, noteikti dažādi elpceļu infekciju izraisītāji, t.sk. B tipa gripas vīrusi.

Pirmie gripas monitoringa dati par 40. nedēļu liecina, ka gripas intensitāte Latvijā kopumā ir ļoti zema, tikai vienā no 64 ģimenes ārsta praksēm, kas piedalās gripas monitoringā šajā sezonā, vērsies pacients ar gripai līdzīgiem simptomiem.

SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālā references laboratorija informē, ka pagājušajā nedēļā noteikti divi B tipa gripas vīrusi, kuri raksturoti kā B/Victoria- līnijas. Līdzīgs vīrusa antigēns ir iekļauts šis sezonas vakcīnas sastāvā, kurš pasargā no  B/Victoria- līnijas vīrusa.

Šajā sezonā Latvijā ir pieejamas dažādas četrvērtīgas pretgripas vakcīnas, kuras pasargā no diviem A tipa un diviem B tipa gripas vīrusiem.

 

 

Vakcinācija pret gripu. 

 

Atgādinām, ka šajā sezonā valsts apmaksā vakcīnu pret gripu bērniem no 6 – 23 mēnešu vecumam un grūtniecēm. Iesakām vakcinēties visiem iedzīvotājiem, īpaši tiem, kam ģimenēs ir mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki vai personas ar hroniskas saslimšanām.

Visefektīvākais veids, kā pasargāt sevi un savu ģimeni no saslimšanas ar gripu, ir vakcinācija. Speciālisti  iesaka vakcināciju pret gripu neatlikt uz decembri - janvāri, bet veikt to oktobrī - novembrī. Vakcinēties vajadzētu visiem, taču īpaši svarīga vakcinācija pret gripu senioriem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām neatkarīgi no vecuma, maziem bērniem un grūtniecēm. Nepieciešams vakcinēties katru sezonu arī dažādu profesiju pārstāvjiem - veselības aprūpes speciālistiem, kas ikdienā strādā ar slimniekiem, kā arī tiem strādājošajiem, kuri ikdienā sastopas ar lielu cilvēku daudzumu, piemēram, veikalu un citu sabiedrisko iestāžu darbiniekiem.

 

 

Kā gripa izplatās?

 

Gripas vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās:

-           drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 380C;

-           stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”);

-           sauss klepus un rīkles iekaisums;

-           izteikts nespēks, apetītes zudums.

 

 

Gripas profilakses pasākumi.

 

Lai mazinātu infekcijas izplatīšanos, iesakām veikt gripas profilakses pasākumus.

•           klepojot un šķaudot aizklājiet degunu un muti ar vienreizlietojamo salveti, pēc lietošanas izmantoto salveti izmetiet, un nekavējoties nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni;

•           ja jums nav pieejamas salvetes, šķaudot vai klepojot, aizklājiet muti un degunu nevis ar plaukstu, bet ar saliektās rokas elkoņa locītavas iekšējo virsmu;

•           izvairieties pieskarties mutei, acīm, degunam ar nemazgātām rokām;

•           regulāri un rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, lai izvairītos no vīrusa pārnešanas ar rokām;

•           gadījumos, kad ūdens nav pieejams, izmantojiet spirtu saturošus roku tīrīšanas līdzekļus vai speciālās mitrās salvetes;

•           centieties izvairīties no kontakta ar personām, kam ir gripai līdzīgi simptomi vai uzturēties vismaz 1 m attālumā;

•           slimniekam nav jāiet uz darbu un jāapmeklē izglītības iestāde, bet jāpaliek mājās un jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

 

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC