Slimību profilakses un kontroles centrs

Par masalu epidemioloģisko uzraudzību un profilaksi

13.07.2017, 10:18

Vairākās Eiropas valstīs epidemioloģiskā situācija ar masalām ir nelabvēlīga. Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) datiem (https://ecdc.europa.eu/sites/portal/files/documents/Communicable-disease-threats-report-08-jul-2017.pdf) 16 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas (turpmāk – ES/EEZ) valstis šogad ziņojušas par vairāk nekā 12 000 saslimšanas gadījumiem ar masalām: Apvienotā Karaliste (22 gadījumi), Austrija (79), Beļģija (297), Bulgārija (161), Čehija (130), Dānija (1), Francija (295), Itālija (3 346), Īslande (2), Portugāle (31), Rumānija (7 491,), Slovākija (1), Spānija (137), Vācija (766), Ungārija (54) un Zviedrija (19). Rumānijā 31 masalu slimniekiem saslimšana ar masalām beigusies ar nāvi.

 

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka kopš 2014. gada augusta Latvijā nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām. 2014. gadā Latvijā tika reģistrēts pēdējais masalu uzliesmojums (2014. gadā reģistrēti 36 masalu gadījumi).

 

Tomēr 2016. gadā Latvijā novērots vakcinācijas aptveres samazinājums un bērnu imunizācijas līmenis pret masalām bija 93,4% 12-15 mēnešu vecumā (1. pote) un 88,7% 7 gadu vecumā (2. pote), kas ir zemāks par infekcijas izskaušanai nepieciešamo aptveri (95%).

 

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un bērnu vakcinācijas aptveres rādītājus, ir nepieciešams nodrošināt savlaicīgu bērnu vakcināciju saskaņā ar Vakcinācijas kalendāru. Atgādinām, ka gadījumā, ja bērns nav saņēmis vakcināciju minētajā vecumā, tad valsts apmaksāto vakcināciju viņš ir tiesīgs saņemt līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

 

Īpašu uzmanību ārstniecības personām nepieciešams pievērst masalu gadījumu savlaicīgai atklāšanai un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai.

 

Atbilstoši Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumiem Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” ikviens gadījums, kuram pat uz aizdomu pamata uzstādīta diagnoze „masalas” vai „masaliņas” pakļauts ziņošanai SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam 24 stundu laikā no konstatēšanas brīža telefoniski un rakstiski (veidlapa pieejama elektroniski SPKC mājas lapā https://www.spkc.gov.lv/lv/profesionali/infekcijas-slimibas1/infekcijas-slimibu-registracij/par-infekcijas-slimibu-gadijum), lai savlaicīgi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu pretepidēmijas pasākumus.

 

Ja ir aizdomas vai ir apstiprināts masalu saslimšanas gadījums pacientu vai ārstniecības iestādes darbinieku vidū, nekavējoties jāveic šādi pasākumi:

 

1. Slimnieks jāizolē līdz masalas tiek noliegtas laboratoriski vai arī (apstiprinātos gadījumos) pēc izsitumu parādīšanās pagājušas četras dienas.

 

Pacientam nekavējoties jālūdz valkāt medicīnisko masku un iespējami drīz viņš jāievieto izolācijas telpā ar negatīvu gaisa spiedienu. Šādā telpā pacientam jāatrodas vismaz līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ja šāda telpa nav pieejama, pacients jāievieto atsevišķā palātā ar aizvērtām durvīm un pacientam jāvalkā maska. Vairums masalu pacientu var ārstēties mājās, ja vien nepievienojas komplikācijas. Tas samazina infekcijas izplatīšanās risku ārstniecības iestādēs. Ģimenes ārstu praksēs būtu vēlams, lai pacienti ar sūdzībām par ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un izsitumiem tiktu apmeklēti mājas vizītē. Ja pacients ar minētajiem simptomiem ieradies ārstniecības iestādē, kad uzgaidāmajā telpā ir daudzi citi pacienti, saslimušais jāizolē, ievedot citā telpā ar aizvērtām durvīm un jālūdz valkāt masku.

 

2. Jānodrošina, ka veselības aprūpi sniedz tikai pret masalām imūnas personas. Telpā, kur atrodas masalu slimnieks vai pacients ar aizdomām par masalām, drīkst ieiet tikai tie darbinieki, kuriem ir dokumentāri pierādījumi par imunitāti pret masalām. Šai informācijai jābūt dokumentētai un viegli pieejamai darba vietā. Par imūnām personām uzskatāmas personas:

a)    kurām ir dokumentārs apliecinājums, ka tās vakcinētas ar divām vakcīnas devām pret masalām vai ar divām kombinētās vakcīnas devām pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MMR), kas ievadīta ne mazāk, kā ar 28 dienu intervālu;

b)    ir laboratoriski pierādījumi par imunitāti pret masalām;

c)    saslimšana ar masalām anamnēzē ir bijusi laboratoriski apstiprināta;

d)    persona ir dzimusi pirms 1958. gada (var pieņemt, ka persona masalas ir pārslimojusi).

 

Neatkarīgi no imunitātes statusa, visiem darbiniekiem, kas apmeklē telpu, kurā atrodas masalu slimnieks, jāizmanto atbilstošs respirators. Pret masalām uzņēmīgas personas, kas atteikušās no vakcinācijas, nedrīkst iesaistīt masalu pacientu aprūpē un tām jāveic darba pienākumi, kas nav saistīti ar tiešu pacientu aprūpi, līdz pagājušas vismaz 14 dienas pēc izsitumu parādīšanās pēdējam saslimšanas gadījumam.

 

3. Jānodrošina citu pacientu aizsardzība. Uzņēmīgas personas nedrīkst apmeklēt jebkuru no telpām vismaz divas stundas pēc masalu slimnieka atrašanās tajā. Tie uzņēmīgie pacienti, kuriem pēc kontakta 72 stundu laikā nav veikta vakcinācija vai 6 dienu laikā nav saņēmuši imūnglobulīnu (par tā pieejamību SPKC nav informācijas), ir jāizolē un jāizraksta no slimnīcas pēc iespējas ātrāk, norādot dokumentācijā par kontaktu ar masalu slimnieku.

 

4. Visi aizdomīgie masalu gadījumi laboratoriski jāizmeklē. Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr.752 „Noteikumi par masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumiem” norādīti klīniskie kritēriji, kad ārstniecības personai jāorganizē laboratoriskā izmeklēšana masalu, masaliņu un iedzimtu masaliņu t.sk. iedzimtu masaliņu sindroma diagnozes laboratoriskai apstiprināšanai, kā arī noteikts izmeklējamā materiāla veids, ņemšanas laiks un tajā nosakāmie rādītāji.

 

Masalu gadījuma definīcija ir pieejama šeit:

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:262:0001:0057:LV:PDF

 

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2012. gada 8. augusta īstenošanas lēmumam 2012/506/ES ar kuru groza Lēmumu 2002/253/EK, ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK masalu un masaliņu laboratoriskai diagnostikai izmanto vīrusa izolēšanu, nukleīnskābes noteikšanu, seroloģisko izmeklēšanu specifisko antivielu vai antigēna noteikšanai.

 

  • Masalu un masaliņu vīrusa izolēšanai ņem nazofaringiālo uztriepi vai urīna paraugu pirmajās četrās dienās pēc izsitumu parādīšanās (maksimāli septītajā dienā) un siekalu paraugu pirmajās 5 - 7 dienās pēc izsitumu parādīšanās. Masalu un masaliņu vīrusa izolēšana no asins parauga ir iespējama, bet bieži nav efektīva, jo virēmija pārsvarā novērojama pirms klīnisko simptomu paradīšanās. Ar lielāku varbūtību vīrusu izolēšana no asinīm (asins paraugs ar EDTA) ir iespējama pirmajās četrās dienās pēc izsitumu parādīšanās.

 

  • Masaliņu un masalu nukleīnskābju (RNS) noteikšanai ņem nazofaringeālo uztriepi vai urīna paraugu pirmajās 5 – 7 dienās pēc izsitumu parādīšanās un siekalu paraugu līdz 28. dienai pēc izsitumu parādīšanās. Masalu un masaliņu vīrusu RNS noteikšana no asins parauga ir iespējama, bet arī ne vienmēr ir efektīva. Ar lielāku varbūtību vīrusu izolēšana no asinīm (asins paraugs ar EDTA) ir iespējama pirmajās četrās dienās pēc izsitumu parādīšanās.

 

  • Masaliņu un masalu seroloģiskai diagnostikai izmeklē pacienta asins serumu vai plazmu. Jāatceras, ka akūtā stadijā specifiskās masalu un masaliņu IgM antivielas ir atrodamas asinīs ar lielāku varbūtību no 4. līdz 28. dienai pēc izsitumu parādīšanās. Tāpēc pirmais asins paraugs seroloģiskai testēšanai jāņem pēc iespējas ātrāk slimības akūtā fāzē (7. – 10. dienā, bet ne ātrāk kā ceturtajā dienā pēc klīnisko simptomu parādīšanās). Vēršam Jūsu uzmanību, ka masalu un masaliņu gadījuma laboratoriskai apstiprināšanai IgM antivielu noteikšana nav pietiekami specifiska, lai seroloģiski apstiprinātu masaliņu gadījumu. Viltus pozitīvs IgM rezultāts var būt personām ar citām vīrusu slimībām (kā, piemēram, parvovīrusa B19, Epšteina–Barra vīrusa infekcija u.c.), pie reimatoloģiskām, autoimunām saslimšanām. Pozitīva IgM rezultāta apstiprināšanai nepieciešama pāra serumu testēšana, kvantitatīvi nosakot specifiskās IgG antivielas. Otru asins paraugu ņem ar divu līdz trīs nedēļu intervālu (minimāli septiņas dienas) pēc pirmā parauga paņemšanas. Par nesen pārslimotu slimību liecina IgG antivielu parādīšanās (ja pirmajā paraugā IgG testēšanas rezultāts bija negatīvs) vai četrkārtīgs specifisko IgG antivielu titra pieaugums serumā.

 

Jāņem vērā, ka cilvēkiem, kuri nesaņēma pilnu vakcinācijas kursu un saslimuši, var būt novērojamas atipiskas grūtāk diferencējamas formas. Tādos gadījumos var būt nepieciešami plašāki izmeklējumi – paralēla izmeklēšana uz masalām un masaliņām, vai arī plašāka diferenciālā diagnostika (parvovīrusa B19, Epšteina–Barra vīrusa infekcija u.c.).

 

5. Jānosaka kontaktpersonas un jāapzina to vakcinācijas statuss. Personas, kas bijušas kontaktā ar saslimušo inkubācijas perioda laikā (4 dienas pirms un 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās) ir jāidentificē un jānovēro (Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība”). Jāizvērtē kontaktpersonu uzņēmība pret masalām – vakcinācijas statuss un veselības stāvoklis, tai skaitā grūtniecības statuss un riska faktori saslimšanas gadījumā smagai slimības norisei.

 

Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr.752 „Noteikumi par masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumiem” nosaka ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes vadītāja pienākumu organizēt:

  • kontaktpersonu vakcināciju pret masalām vai masaliņām pacienta vai ārstniecības iestādes darbinieka saslimšanas gadījumā;
  • iedzīvotāju vakcināciju minēto infekciju uzliesmojuma vai epidēmijas gadījumā.

 

Paredzētā kontaktpersonu vakcinācija tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Tai var lietot kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Vakcinācija ir kontrindicēta grūtniecēm, smaga imūndeficīta gadījumā, mērenas vai smagas akūtas slimības gadījumā, ja anamnēzē ir trombocitopēnija vai trombocitopēniskā purpura.

 

Ar masalu slimnieku kontaktā esošie ārstniecības iestādes darbinieki, kuriem ir pietiekami pierādījumi par imunitāti, var turpināt veikt savus darba pienākumus, bet tiem nekavējoties jāziņo, ja parādās drudzis vai citi masalu simptomi.

 

Tiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar masalu slimniekiem un kuriem nav pietiekamu pierādījumu par imunitāti, ieteicams veikt vakcināciju pie sava ģimenes ārsta. Viņus ieteicams atbrīvot no darba pienākumu veikšanas, kas saistīti ar kontaktu ar pacientiem, no 5. dienas līdz 21. dienai pēc kontakta, ja vien tām neveic seroloģisko pārbaudi un testi neuzrāda IgG pozitīvu rezultātu.

 

Ar masalu slimnieku kontaktā esošajiem darbiniekiem, kuri ir vakcinēti ar divām vakcīnas devām pret masalām vai kurām ir citi pierādījumi par imunitāti pret masalām, kā arī pirms personu vakcinācijas pret masalām, kuriem nav pietiekamu pierādījumu par imunitāti, antivielu skrīnings nav nepieciešams, ja vien iestāde neuzskata, ka tas ir rentabli. Darbinieki, kuriem ir dokumentāri pierādījumi, ka tie saņēmuši vienu vakcīnas devu pret masalām, var turpināt veikt darba pienākumus, bet tiem būtu jāsaņem otra vakcīnas deva.

 

Ņemot vērā nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju Eiropā, SPKC iesaka ārstniecības personām īpašu pievērst uzmanību masalu profilaksei, t.sk. izvērtējot darbinieku inficēšanās riskus iestādē un veicot nepieciešamos pasākumus to samazināšanai. Pētījumos pierādīts, ka ārstniecības iestāžu darbiniekiem ir 19 reizes lielāka iespēja saslimt ar masalām, nekā citiem pieaugušiem. Kā liecina starptautiskā pieredze, masalu uzliesmojumi var būtiski ietekmēt ārstniecības iestāžu darba režīmu un veselības aprūpes nodrošināšanu. Masalu uzliesmojumu novēršana ārstniecības iestādēs saistīta ar augstām izmaksām, kā arī būtiski tiek traucēts ikdienas darbs.

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC