Slimību profilakses un kontroles centrs

Ieteikumi B hepatīta, C hepatīta un HIV infekcijas profilaksei ārstniecības iestādēs

20.11.2014, 00:00

 

Šie ieteikumi izstrādāti, lai aizsargātu pacientus un ārstniecības iestāžu darbiniekus no inficēšanās ar B hepatīta vīrusu (HBV), C hepatīta vīrusu (HCV) un cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) infekciju. Šīs infekcijas izplatās parenteralā ceļā, tas nozīmē, ka vīrusu pārnešana parasti notiek invazīvu manipulāciju laikā. Lai to novērstu, stingri jāievēro infekciju kontroles prasības. Asinis, kā arī citi specifiski ķermeņa šķidrumi, uzskatāmi par potenciāli infekcioziem. Inficēšanās risks pēc parenterālās ekspozīcijas ar HIV saturošām asinīm ir aptuveni 0,3 %, HBV gadījumā tas ir 100 reizes augstāks (30%), bet HCV gadījumā no 3 – 10%.

 

 

Salīdzinājumā ar HCV un HIV, HBV ir daudz izturīgāks ārējā vidē, t.sk. pret izžūšanu, mazgāšanas līdzekļiem un alkoholu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem. HBV zaudē infekciozitāti:

- pēc apstrādes autoklāvā 1200C temperatūrā 45 minūšu laikā,

- pēc sterilizācijas ar sauso karstumu 1800C temperatūrā 60 minūšu laikā,

- karsējot 600C temperatūrā 10 stundu laikā,

- 900C temperatūrā 1 stundas laikā;

- vārot 1000C temperatūrā 30 minūtēs.

 

Istabas temperatūrā HBV var saglabāt infekciozitāti vismaz 1 mēnesi un daudz ilgāk sasaldētos materiālos.

 

Minētie nosacījumi rada būtisku infekcijas izplatīšanās risku ārstniecības iestādēs ar kontaminētiem instrumentiem, aprīkojumu, vides priekšmetiem, ja šie objekti nav atbilstoši apstrādāti.

 

HCV un HIV nav izturīgs ārējā vidē un ātri inaktivējas istabas temperatūrā.

 

Lai samazinātu vai novērstu parenterālo infekciju pārnešanas risku ārstniecības iestādēs (kā pacientu, tā arī personāla vidū), pēdējās desmitgades laikā ir veikti būtiski uzlabojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā epidemioloģiskās drošības jomā.

 

Pirmkārt, lai pasargātu personālu no HBV un novērstu pacientu inficēšanās iespēju no personāla, ārstniecības iestāžu darbiniekiem ir noteikta obligāta vakcinācija pret HBV (Ministru kabineta 2000. gada 30. septembra noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi”). Kopš 1997. gada jaundzimušo vakcinācija pret HBV ir iekļauta Vakcinācijas kalendārā un kopš 2006. gada vakcinācijai pakļauti arī pusaudži 14 gadu vecumā. Kopš 2011. gada lielākā daļa bērnu vecumā līdz 18 gadiem ir vakcinēti pret B hepatītu (bērni līdz 14.v. vecumam - 96%, vecumā no 14 līdz 18 gadiem – 67%). Vairākus gadus vakcināciju pret B hepatītu rekomendē un veic arī dialīzes nodaļu pacientiem. Tā kā HBV inficēšanās risks ir lielāks nekā HCV un HIV, vakcinācija pret B hepatītu ievērojami samazina parenterālo infekciju pārnešanu ārstniecības iestādēs.

 

Otrkārt, ārstniecības iestādēs ieviesti daudzi higiēnas pasākumi, kas ir mērķēti uz parenterālo infekciju pārnešanas novēršanu. Vienreizlietojamo invazīvo ierīču un cimdu lietošana ir būtisks profilakses pasākums. Arī medicīnisko ierīču un instrumentu dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumu uzlabošanai ir liela nozīme šo infekciju profilaksē.

 

Treškārt, pareiza darba organizācija ārstniecības iestādēs, standarta darba procedūru ieviešana un apmācība ļauj samazināt parenterālo infekciju izplatīšanās risku. Tas ietver gan pareizu augsta riska manipulāciju veikšanu, gan atkritumu savākšanu, transportēšanu un likvidāciju, gan veļas apriti, gan telpu uzkopšanu.

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC