Pasaules pašnāvību novēršanas diena



Atzīmējot Pasaules pašnāvību novēršanas dienu - 10.septembri, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ikvienu sabiedrības locekli būt vērīgam un nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu līdzcilvēkam.



Jau desmito gadu 10.septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules pašnāvību novēršanas diena, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību šai sabiedrības veselības problēmai, kas saskaņā ar statistikas datiem ik dienas visā pasaulē izdzēš ap 3000 dzīvību.



Pasaules pašnāvību novēršanas dienas tēma: ”Pašnāvību profilakse pasaulē: dzīvotgribas stiprināšana, aizsargfaktoru veidošana, stiprinot cerību!”

 

 

SPKC aicina ikvienu būt uzmanīgam, vērīgam – iespējams kādam draugam, radiniekam vai Jūsu kaimiņam nepieciešams atbalsts, sapratne vai vienkārši kāds, ar ko parunāties. Bieži vien nepieciešams tik maz, lai atturētu cilvēku no šāda izšķiroša soļa.

 

Pašnāvība parasti ir vairāku faktoru kopums, kas rodas mijiedarbojoties bioloģiskajiem, sociālajiem, psiholoģiskajiem un vides riska faktoriem. Pētījumi liecina, ka pašnāvības un pašnāvniecisku uzvedību (domas par pašnāvību, pašnāvības plānus un pašnāvības mēģinājumus) ir iespējams novērst. Arī Starptautiskā pašnāvību novēršanas asociācija (IASP) sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), atzīmējot ikgadējo Pasaules pašnāvību novēršanas dienu, turpina iniciatīvu ar mērķi radīt izpratni politikas veidotāju, zinātnieku un pētnieku vidū kā arī sabiedrībā kopumā, ka pašnāvība ir novēršama. Būtiski ir arī mazināt sabiedrības aizspriedumus par šo problēmu un izglītot sabiedrību, medicīnas un sociālos darbiniekus par iespējām jau agrīni pamanīt pazīmes un izmaiņas līdzcilvēka uzvedībā, kas varētu liecināt par potenciālu risku pašnāvībai. Piemēram:

  • runāšana par nāvi un vēlmi mirt;
  • informācijas meklēšana par iespējamajām pašnāvības metodēm;
  • bezcerība, nolemtība;
  • runāšana par sevi kā slogu citiem;
  • alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana;
  • izmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos;
  • izteiktas garastāvokļa svārstības;
  • pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstošas nomāktības perioda;
  • intereses zudums par lietām, kuras agrāk bijušas nozīmīgas;
  • pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās, atvainošanās;
  • pēkšņa personīgo lietu sakārtošana;
  • savu mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana.

 

Pusaudžu vecumā iespējams novērot arī šādas papildus pazīmes:

  • nevīžība;
  • personības izmaiņas;
  • skolas kavējumi, nespēja koncentrēties, sekmju pasliktināšanās mācībās;
  • biežas sūdzības par dažādiem simptomiem, kas saistīti ar emocijām (sāpes vēderā, galvassāpes, nogurums u.c.);
  • interešu zudums;
  • negatīvi, sevi noliedzoši izteikumi, kā „Es vairs negribu būt jums kā problēma”, „Nekam nav nozīmes”, „Nekam nav jēgas”, „Es jūs vairs neredzēšu” u.tml.;
  • vardarbīga rīcība, dumpinieciska uzvedība, bēgšana no mājām.

 

Jo vairāk pazīmju, jo augstāks ir pašnāvības izdarīšanas risks. Ja pamanāt šādas pazīmes un īpaši – vairāku pazīmju kombināciju, neatstājiet šo cilvēku vienu, mēģiniet atbalstīt un izrunāties, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem (medikamenti, šaujamieroči, asi priekšmeti u.c.). Vajadzības gadījumā palīdziet šim cilvēkam vērsieties pēc palīdzības pie psihiatra, psihoterapeita, psihologa vai ģimenes ārsta.

 

Pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks beidz dzīvi pašnāvībā. Turklāt uz katru veikto pašnāvību, tiek izdarīti vidēji 20 pašnāvības mēģinājumi. Latvijā 2011. gadā pašnāvībās miruši 440 cilvēki. Latvija ierindojas trešajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un desmitajā vietā pasaulē pēc izdarīto pašnāvību skaita uz 100 000 iedzīvotājiem.

 

Lai samazinātu pašnāvību risku, jāsamazina riska faktori un jāstiprina aizsargfaktori, ar mērķi nepieļaut situācijas attīstību līdz pašnāvībai.

 

Pašnāvība var skart ikvienu, bet ir riska grupas, kurām šis risks ir lielāks nekā citiem, piemēram, cilvēki ar psihiskiem traucējumiem, cilvēki, kuri cieš no kādas atkarības, ilgstošam stresam pakļautie, un cilvēki, kuri ilgstoši domā par pašnāvību vai jau mēģinājuši to izdarīt. Kā var palīdzēt šādiem cilvēkiem?

 

No psiholoģiskā aspekta:

  • attīstīt cilvēkos spēju pielāgoties un spēju tikt galā ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem;
  • celt viņu pašapziņu;
  • iemācīt problēmu risināšanas prasmes;
  • norādīt, kur meklēt palīdzību.

 

Ne mazāk svarīgi ir sociālie un kultūras aspekti:

  • reliģiskā un sociālā integrācija;
  • sociālās saistības;
  • labu attiecību uzturēšana ar draugiem un kaimiņiem;
  • piekļuve atbalsta dienestiem, veselības aprūpei;
  • veselīgs dzīvesveids, labs miegs, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs;
  • atturēšanās no atkarības vielu lietošanas.

 

Kā atbalstīt un iesaistīties Pašnāvības novēršanas dienas aktivitātēs:
Līdzdarboties Pasaules pašnāvību novēršanas dienā ir iespēja visiem sabiedrības sektoriem. Valsts, nevalstiskajām un labdarības organizācijām, pētniekiem, ārstiem un politikas veidotājiem, brīvprātīgajiem, kā arī tiem, kuri personīgi saskārušies ar pašnāvības gadījumu vai mēģinājumu. Ikvienam ir iespēja pievienoties IASP un PVO iniciatīvai, kas palīdz aktīvi izglītot un iesaistīt cilvēkus pašnāvību profilaksē. Idejas pašvaldībām, lai līdzdarbotos Pasaules pašnāvību novēršanas dienas aktivitātēs:

  • konferenču, atvērto durvju dienu, izglītojošo semināru, publisku lekciju organizēšana;
  • tematiski raksti valsts, reģionālos laikrakstos un žurnālos;
  • preses konferences;
  • informācijas ievietošana mājas lapās, izmantojot IASP Pasaules pašnāvību novēršanas dienas baneri, veicinot starptautiski atpazīstamas informācijas izplatīšanu arī latviešu valodā (banneri pieejami ŠEIT),
  • tēmas aktualizēšana vietējā televīzijā un radio;
  • piemiņas brīžu organizēšana, pasākumi, sveču ceremonijas vai sveču simboliska novietošana;
  • informācijas izplatīšana publiskajos pasākumos, lai informētu par pašnāvību novēršanas iespējām. Piemēram: gadatirgos vai izstādēs ar skrejlapu, bukletu starpniecību, u.c. veidos.
  • tematisku koncertu, konkursu, izstāžu organizēšana sabiedriskās vietās;
  • sociālo mediju, piemēram Facebook (www.facebook.com / IASPinfo), Twitter izmantošana, lai popularizētu informāciju;
  • Ikviens Pasaules pašnāvību novēršanas dienā plkst. 20:00 var iedegt logā sveci kā atbalstu pašnāvību novēršanas izpratnes veidošanai, izdzīvojušiem un piemiņā par bojā gājušajiem
  • Organizējot pasākumus un izplatot informāciju, jāatceras, ka, lai izvairītos no atdarinošo pašnāvību riska, par pašnāvībām jāziņo atbildīgi, rūpīgi izvērtējot sniegto informāciju (skatīt zemāk)

 

Noderīgas saites un papildus informācija:

  • Starptautiskās pašnāvību novēršanas asociācijas mājas lapa ŠEIT.
  • Informatīvi materiāli par pašnāvību profilaksi no PVO mājas lapas ŠEIT.
  • Informācija medijiem par atbildīgu ziņošanu par pašnāvībām pieejama ŠEIT  (latviešu valodā) un ŠEIT (angļu valodā).
  • Informācija par pašnāvību novēršanu Austrālijā pieejama ŠEIT.
  • Materiāls vispārējās prakses ārstiem „Pašnāvību novēršana” pieejams ŠEIT.