SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS
SSK-10 klasifikācija - Ievads

Ievads

Slimību klasifikāciju var definēt kā kodu sistēmu, ar ko atbilstoši izvēlētiem kritērijiem apzīmē nozoloģiskās vienības. Ir iespējami daudzi klasifikācijas principi, bet izvēlētais ir lietderīgāks statistikas datu vākšanai. Statistiskajai slimību klasifikācijai ar praktiski lietojamu kodu skaitu jāaptver pilnīgs patoloģisko stāvokļu spektrs.

Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas Desmitā redakcija ir jaunākā virknē, kas aizsākās 1893. gadā ar Ž.Bertijona (Bertillon) klasifikāciju jeb Starptautisko nāves cēloņu uzskaitījumu. Pilnīgs klasifikācijas vēstures apskats atrodams II sējumā. Nosaukums ir labots, lai skaidrāk atklātu klasifikācijas saturu un mērķi un atspoguļotu tās satura paplašināšanos ārpus slimībām un ievainojumiem, tomēr pazīstamais saīsinājums “SSK” ir saglabāts. Modernizētajā klasifikācijā patoloģiskie stāvokļi grupēti tā, lai vislabāk noderētu vispārējiem epidemioloģijas mērķiem un veselības aprūpes izvērtei.

SSK Desmitās redakcijas izveides darbs sākās 1983. g. septembrī, kad Ženēvā norisa SSK-10 sagatavošanas sanāksme. Darba programmu noteica Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) slimību klasifikācijas izveides sadarbības centru vadītāju regulārās sanāksmēs. Pamatprincipus veidoja vairākas speciālas sanāksmes, ieskaitot SSK Desmitās redakcijas Ekspertu komitejas sēdes 1984. un 1987. gadā. Līdztekus speciālistu grupu un individuālo ekspertu tehniskajam ieguldījumam no PVO Dalībvalstīm un Vietējām nodaļām tika saņemts daudz piezīmju un ieteikumu, jo 1984. un 1986. gada redakcijas priekšlikumu projekti tika izplatīti visā pasaulē. No saņemtajām piezīmēm kļuva skaidrs, ka lietotāji vēlas, lai SSK ietver ne tikai līdzšinējo “diagnostisko informāciju” (šā termina plašākajā nozīmē). Lai šīs vēlmes īstenotu, izveidojās koncepcija par klasifikāciju kopu, kas grupēta ap tradicionālo SSK ar tai raksturīgo formu un struktūru. Tādējādi SSK pati pildītu prasību pēc vispārlietojamās informācijas par diagnozēm, kamēr dažādas papildu klasifikācijas varētu lietot saistībā ar to, bet ar citādu pieeju tai pašai informācijai vai pavisam citai informācijai (it īpaši medicīnisko un ķirurģisko manipulāciju un darbnespējas klasifikācijā).

Ņemot vērā Devītās redakcijas sagatavošanas posma ieteikumus, ka atšķirīga pamatstruktūra labāk atbilstu daudzu un dažādu lietotāju vajadzībām, tika vērtēti vairāki alternatīvi modeļi. Tomēr noskaidrojās, ka klasifikācijas tradicionālā uzbūve pēc kopēja viena mainīgā principa un citi tās strukturālie aspekti, kas izcēla biežus, aprūpei dārgus vai citādi sabiedrības veselībai svarīgus stāvokļus, bija izturējusi laika pārbaudi, tāpēc daudzi lietotāji nebūtu apmierināti ar kādu citu piedāvātu modeli.

Tādēļ Desmitajā redakcijā ir saglabāta tradicionālā SSK struktūra, tomēr līdzšinējo ciparu shēmu aizvieto burtciparu kodēšanas sistēma. Tā paver lielākas iespējas kodēšanai un atstāj brīvas vietas turpmākajām redakcijām, neizjaucot numerācijas sistēmu, kā tas notika iepriekšējās redakcijās.

Lai labāk izmantotu vietu, noteikti imūnsistēmas traucējumi ir iekļauti III nodaļā kopā ar asins un asinsrades orgānu slimībām. Jaunas nodaļas ir izveidotas acu un to palīgorgānu, kā arī ausu un aizauss paugura slimībām. Iepriekšējās papildklasifikācijas, kas ietvēra ārējos cēloņus un faktorus, kuri ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem, tagad ir daļa no pamatklasifikācijas.

Dubultklasifikācijas sistēma ar krustiņiem un zvaigznītēm dažiem diagnosticētiem stāvokļiem, ko ieviesa Devītā redakcija, ir saglabāta un paplašināta ar zvaigznīšu lietošanu homogēnos trīszīmju kodos.

SSK-10 triju sējumu saturs

Klasifikācijas veidols ir mainījies, un tagad tā ir 3 sējumos:

1. sējums. Tabulsaraksti. Sējumā ietilpst Starptautiskās konferences ziņojums par Desmito redakciju, pati klasifikācija ar trīszīmju un četrzīmju kodiem, audzēju morfoloģiskā klasifikācija, mirstības un saslimstības izpētes speciālie tabulsaraksti, definīcijas un nomenklatūras noteikumi.
2. sējums. Instrukciju rokasgrāmata. Tajā apkopoti norādījumi par datu precizēšanu, kas iepriekš bija ietverti 1. sējumā, līdz ar jaunu instruktīvo materiālu un norādēm par SSK lietošanu, kā trūka līdzšinējās redakcijās. Ietverts arī vēsturiskais pārskats, kas iepriekš tika ievietots 1. sējuma ievadā.
3. sējums. Alfabētiskais rādītājs. Satur pašu rādītāju kopā ar ievadu un plašu lietošanas pamācību.

* * *

Klasifikāciju apstiprināja SSK Desmitajai redakcijai veltītā starptautiskā konference 1989. gadā; to pieņēma 43. Pasaules Veselības Asamblejā ar šādu rezolūciju:

43. Pasaules Veselības Asambleja,

iepazinusies ar SSK Desmitajai redakcijai veltītās starptautiskās konferences ziņojumu,

1. PIEŅEM šādus Konferences ieteikumus:

(1) detalizētu trīszīmju kodu sarakstu un neobligātos četrzīmju kodus līdz ar saīsinātiem mirstības un saslimstības izpētes tabulsarakstiem, kas veido Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas Desmito redakciju, kura stāsies spēkā 1993. gada 1. janvārī;
(2) definīcijas, standartus un prasības par mātes, augļa, perinatālās, neonatālās un zīdaiņu mirstības uzskaiti;
(3) noteikumus un instrukcijas nāves pamatcēloņa kodēšanai mirstības izpētē un pamatslimības kodēšanai saslimstības izpētē;

2. LŪDZ Ģenerāldirektoru publicēt Slimību un veselības problēmu starptautiskās statistiskās klasifikācijas rokasgrāmatu;

3. APSTIPRINA konferences rekomendācijas par:

(1) slimību un veselības problēmu klasifikāciju kopas jēdzienu un koncepciju par Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju kā kodolu, ap ko grupētas radniecīgās un papildklasifikācijas un Starptautiskā Slimību Nomenklatūra;
(2) papildinājumu un precizējumu secīgu ieviešanu 10 gadu ilgā pārrediģēšanas ciklā.

Pateicības

Kopš Sestās redakcijas 1948. gadā Pasaules Veselības Organizācija ir koordinējusi SSK periodiskās redakcijas. Tā kā klasifikācijas lietderība ir palielinājusies, saprotams, ka pieaug tās lietotāju vēlēšanās sniegt savu ieguldījumu rediģēšanas norisē. Desmitā redakcija ir plašas starptautiskās aktivitātes, sadarbības un kompromisu veikums. PVO izsaka pateicību starptautiskām un dažādu valstu speciālistu grupām un daudzu zemju individuāliem pētniekiem par viņu sniegto ieguldījumu.

PVO Slimību klasifikācijas izveides sadarbības centri

Ir nodibināti 9 PVO Slimību klasifikācijas izveides sadarbības centri, lai palīdzētu valstīm risināt problēmas, kas rodas veselības klasifikāciju attīstībā un lietojumā, it īpaši lietojot SSK.

Ir svarīgi, lai valstis vērstu konkrētā centra uzmanību uz katru būtisku problēmu, kas rodas, lietojot SSK, it īpaši tad, ja sastop jaunu slimību, ko SSK neļauj apmierinoši klasificēt. Līdz šim SSK netika atjaunināta redakciju starplaikos, bet ir priekšlikums ieviest centros mehānismu, lai varētu izveidot kodus jaunām slimībām, ja tas nepieciešams.

Vienlaikus ar oficiālajiem PVO sadarbības centriem pastāv vairāki nacionālie informācijas centri, un individuālajiem lietotājiem nepieciešamības gadījumā vispirms vajadzētu griezties pie tiem vai pie konkrētajām valsts iestādēm, ja radušās kādas grūtības.

Ir trīs centri angļu valodas lietotājiem. Ziņojumi adresējami PVO Slimību klasifikācijas izveides sadarbības centra vadītājam:

Australian Institute of Health
GPO Box 570
Canberra ACT 2601,
Australia

Office of Population – Censuses and Surveys
St Catherine’s House
Kingsway 10
London WC2B 6JP
England

National Center for Health Statistics
6525 Belcrest Road
Hyattsville, MD 20782
United States of America

Pārējie 6 centri, kas katrs paredzēts kādai valodai vai valodu grupai, izvietoti šādās institūcijās:

Peking Union Medical College Hospital
Chinese Academy of Medical Sciences
Beijing 100730
China (ķīniešu valodas lietotājiem)

INSERM
44 Chemin de Ronde
F-78110 Le Vésinet
France (franču valodas lietotājiem)

Department of Social Medicine
University Hospital
S-751 85 Uppsala
Sweden (Ziemeļvalstīm)

Faculdade de Saúde Publica/ Universidade de São Paulo
Avenida Dr Arnaldo 715,
0255 São Paulo, SP
Brazil (portugāļu valodas lietotājiem)

The N.A. Semashko Institute
Ul. Obuha 12
Moscow B-120
Russian Federation (krievu valodas lietotājiem)

Centro Venezolano de Clasificación de Enfermedades
Edificio Sur, 9° Piso
M.S.A.S.,
Centro Simon Bolivar
P.O. Box 6653
Caracas
Venezuela (spāņu valodas lietotājiem)

Starptautiskās slimību klasifikācijas Desmitajai redakcijai veltītās Starptautiskās konferences ziņojums

Starptautisko konferenci sasauca PVO savā galvenajā mītnē Ženēvā no 1989. gada 26. septembra līdz 2. oktobrim. Konferencē piedalījās delegāti no 43 Dalībvalstīm:

AngolaĶīna
Apvienotie Arābu EmirātiLielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Amerikas Savienotās Valstis Luksemburga
AustrālijaMadagaskara
Bahamu SalasMali
BeļģijaMalta
BrazīlijaMozambika
BulgārijaNigērija
BurundiPortugāle
DānijaPadomju Sociālistisko Republiku Savienība
FrancijaSenegāla
HolandeSingapūra
IndijaSomija
IndonēzijaSpānija
IzraēlaŠveice
JapānaTaizeme
KanādaUganda
KipraUngārija
Korejas RepublikaVācijas Demokrātiskā Republika
KubaVācijas Federatīvā Republika
KuveitaVenecuēla
Zviedrija 

Pārstāvjus uz konferenci sūtīja Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā darba organizācija un PVO reģionālie biroji, kā arī Starptautisko Medicīnas zinātņu organizāciju padome un 12 citas nevalstiskas organizācijas, kas saistītas ar vēža slimnieku uzskaiti, kurlumu, epidemioloģiju, ģimenes medicīnu, ginekoloģiju un dzemdniecību, hipertensiju, veselības dokumentāciju, preventīvo un sociālo medicīnu, neiroloģiju, psihiatriju, rehabilitāciju un seksuāli transmisīvām slimībām.

Konferenci atklāja ģenerāldirektora vietnieks Dr. J.-P. Jardel PVO ģenerāldirektora vārdā. Viņš pastāstīja par plašajām konsultācijām un sagatavošanas darbu, vērtējot priekšlikumus; tas prasījis ilgāku laiku starp redakcijām nekā parasti. Viņš norādīja, ka Desmitajai redakcijai būs jauns virsraksts – Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija, lai uzsvērtu tās statistisko lietojumu un atspoguļotu tās darbības sfēras paplašināšanu. Pierastais saīsinājums SSK tiks saglabāts. Viņš arī izskaidroja jauno burtciparu kodēšanas shēmu, kas panāk labāku saskaņu starp nodaļu saturu un atstāj vietu turpmākiem papildinājumiem un pārmaiņām, kā arī pastāstīja par nodomu veidot SSK trīszīmju kodu rokasgrāmatu ar alfabētisko rādītāju lietošanai tur, kur sarežģītākais četrzīmju variants nav piemērots.

Konference ievēlēja šādas amatpersonas:

Dr R.H.C. Wells, Austrālija (priekšsēdis)
Dr H.Bay- Nielsen, Dānija (vicepriekšsēdis)
Dr R. Braun, Vācijas Demokrātiskā Republika (vicepriekšsēdis)
Mr R.A. Israel, Amerikas Savienotās Valstis (vicepriekšsēdis)
Dr R. Laurenti, Brazīlija (vicepriekšsēdis)
Dr P. Maguin, Francija (referents)
Ms E. Taylor, Kanāda (referents)

Konferences sekretariāts bija šāds:

Dr. J.-P. Jardel, ģenerāldirektora vietnieks, PVO, Ženēva, Šveice
Dr H.R. Hapsara, direktors, Epidemioloģiskās pārraudzības un veselības stāvokļa un tendenču novērtējuma daļa, PVO, Ženēva, Šveice
Dr J.-C. Alary, galvenais medicīnas ierēdnis, Epidemioloģijas un veselības statistikas attīstības dienests, PVO, Ženēva, Šveice
Dr G.R. Brämer, medicīnas ierēdnis, Epidemioloģijas un veselības statistikas attīstības dienests, PVO, Ženēva, Šveice (sekretārs)
Mr A.L’Hours, tehniskais ierēdnis, Epidemioloģijas un veselības statistikas attīstības dienests, PVO, Ženēva, Šveice
Profesors W. Jänisch, Vācijas Demokrātiskā Republika (īslaicīgs konsultants)
Mr T. Kruse, Dānija (īslaicīgs konsultants)
Dr. K. Kupka, Francija (īslaicīgs konsultants)
Dr J. Leowski, Polija (īslaicīgs konsultants)
Ms R.M. Loy, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (īslaicīgs konsultants)
Mr R.H. Seeman, Amerikas Savienotās Valstis (īslaicīgs konsultants)

Konferences sekretariātā piedalījās pārstāvji no citām būtiskām PVO galvenās mītnes tehniskajām nodaļām.

Konference pieņēma darba kārtību, kurā ietilpa priekšlikumi par Desmitās redakcijas nodaļām, par rokasgrāmatā ievietojamo materiālu, par tās ieviešanu, klasifikāciju kopu un citām problēmām.

1. Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) lietošanas vēsture un attīstība

Konferencei tika atgādināta statistiskās klasifikācijas vēsture kopumā, kas sākusies jau astoņpadsmitajā gadsimtā. Klasifikācijas pirmajās redakcijās bija iekļauti nāves cēloņi, bet Sestā redakcija 1948. gadā paplašināja klasifikāciju, ietverot arī nemirstamas slimības. Šis paplašinājums turpinājās Devītajā redakcijā, kas ieviesa būtiskus jauninājumus dažādu organizāciju statistikas vajadzībām. Piedevām starptautiskajā Devītajai redakcijai veltītajā konferencē (Ženēvā, 1975) (1) tika pieņemti ieteikumi un nolemts pārbaudes nolūkā publicēt medicīnisko manipulāciju klasifikāciju un neveselības, nespējas un nevarības papildklasifikāciju.

2. Pārskats par priekšlikumu sagatavošanu SSK Desmitajai redakcijai

Priekšlikumi konferencei tika izstrādāti PVO galvenajā mītnē ar visas pasaules atbalstu. PVO sadarbības centru vadītāji, regulāri tiekoties, precizēja darba programmu. Galveno vadību nodrošināja speciālas tikšanās un SSK Desmitās redakcijas Ekspertu komiteja, kas sanāca 1984. gadā (2) un 1987. gadā (3), lai lemtu par darba virzienu un galīgajiem priekšlikumiem.

Plašais un mērķtiecīgais sagatavošanas darbs tika veltīts SSK struktūras derīguma radikālai izvērtei, lai slimību un citu veselības problēmu statistiskā klasifikācija kalpotu daudzveidīgām mirstības un veselības aprūpes datu ieguves vajadzībām. Tika pētītas iespējas, kā stabilizēt kodēšanas sistēmu, lai to neizjauktu nākamajās redakcijās, un kā panākt labāku saskaņu starp SSK dažādu nodaļu saturu.

Bija skaidrs, ka pat ar jaunu struktūru viena klasifikācija vien nespēs atbilst visām šīm prasībām. Tāpēc tika attīstīta koncepcija par klasifikāciju kopu, kuras centrā galvenā būtu SSK, kas nodrošinātu vajadzības pēc tradicionālās mirstības un saslimstības statistikas, bet nepieciešamību pēc detalizētākām, mazāk detalizētām vai atšķirīgām klasifikācijām un saistītiem jēdzieniem nodrošinātu kopas citas sastāvdaļas.

Sadarbības centri izpētīja vairākus alternatīvus SSK struktūrmodeļus, bet atzina, ka nevienam no tiem nav būtisku priekšrocību pār pašreizējo, lai attaisnotu tā nomaiņu. To apliecināja speciālās tikšanās, kas vērtēja Devīto redakciju; kaut gan daži potenciālie lietotāji uzskatīja esošo SSK struktūru par nepiemērotu, lietotāju vairākums atzina, ka esošajai klasifikācijai, par spīti trūkumiem, piemīt daudz pozitīvu īpašību un vēlējās to turpināt lietot pašreizējā veidā.

Tika pārbaudītas dažādas burtciparu kodēšanas sistēmas shēmas, lai izveidotu tādu, kas ļautu uzlabot saskaņu starp nodaļām un atstātu vietu turpmākiem papildinājumiem un pārmaiņām, nemainot kodus.

Šie lēmumi sekmēja priekšlikumu projektu sagatavošanu Desmitajai redakcijai par nodaļu dalījumu. Izveidotie projekti divreiz tika nosūtīti Dalībvalstu atsauksmei; tos izvērtēja arī citas ieinteresētās organizācijas, sadarbības centru vadītāju sapulce un Ekspertu komiteja. Daudzas starptautisko speciālistu apvienības, individuāli speciālisti un eksperti, citas PVO galvenās mītnes struktūrvienības un reģionālie biroji ir devuši padomus un norādījumus, gatavojot priekšlikumus un materiālus konferencei. PVO pateicas par šo palīdzību.

3. Starptautiskās slimību klasifikācijas Desmitās redakcijas raksturojums un saturs

Galvenais jautājums Desmitajā redakcijā bija piedāvātā burtciparu kodēšanas shēma, t.i., vienam burtam seko 3 cipari četrzīmju ietvaros. Tas divreiz paplašināja kodēšanas diapazonu salīdzinājumā ar Devīto redakciju un ļāva daudzās nodaļās ieviest atsevišķus burtus vai burtu kopu; katrs no tiem spēja ietilpināt 100 trīszīmju kodus. No 26 alfabēta burtiem izlietoti 25, bet “U” burts tika rezervēts nākamajiem papildinājumiem un pārmaiņām un iespējamām starpklasifikācijām, lai varētu risināt nacionāla un starptautiska apjoma problēmas redakciju starplaikā.

Atbilstoši nostājai, daži trīszīmju kodi ir atstāti brīvi turpmākiem paplašinājumiem un redakcijām, to skaits mainās atkarā no nodaļas: nodaļās ar primāri anatomisku klasifikācijas principu tika atstāts mazāk brīvu kodu, uzskatot, ka turpmāk to saturā varētu būt mazāk pārmaiņu.

Devītajā redakcijā bija 17 nodaļas un divas papildklasifikācijas: ievainojumu un saindēšanās ārējo cēloņu papildklasifikācija (E kods) un papildklasifikācija faktoriem, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem (V kods). Desmitās redakcijas sagatavošanas sapulce (Ženēvā, 1983) (4) ieteica šīs 2 nodaļas vairs neuzskatīt par papildinājumiem, bet iekļaut pamatklasifikācijā; nākamajās sapulcēs to ierakstīja lēmumos.

Nodaļu kārtība Desmitās redakcijas priekšlikumos sākotnēji bija tāda pati kā Devītajā redakcijā, tomēr, lai lietderīgāk izmantotu vietu, imūnsistēmas traucējumi vēlāk tika pievienoti Asins un asinsrades orgānu slimībām, bet Devītajā redakcijā tie bija pie Endokrīnām, uztures un vielmaiņas slimībām. Jaunā nodaļa Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi Desmitajā redakcijā ievietota pēc nodaļas Audzēji ar kopīgo burtu “D”.

Izstrādājot priekšlikumu projektus par nodaļu Nervu sistēmas un maņu orgānu slimības, noskaidrojās, ka tā nespēj pietiekoši detalizēti aptvert ar viena burta 100 trīszīmju kodiem visu nepieciešamo. Tāpēc tika nolemts izveidot 3 atsevišķas nodaļas: Nervu sistēmas slimības ar burtu “G” un vēl 2 nodaļas ar burtu “H” – Acu un to palīgorgānu slimības un Ausu un aizauss paugura slimības.

Radniecības dēļ secīgi tika sarindotas nodaļas: Uroģenitālās sistēmas slimības, Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods, Noteikti perinatālā perioda stāvokļi un Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas, numurējot tās no XIV līdz XVII.

Iekļaujot iepriekšējās papildklasifikācijas pamatklasifikācijā un izveidojot 2 jaunas nodaļas, Desmitajai redakcijai ieteiktais nodaļu kopskaits ir 21. Dažu nodaļu nosaukumi tika precizēti, lai labāk izteiktu to saturu.

Tur, kur tika ieteikts radikāli mainīt SSK, bija nepieciešama praktiska pārbaude. Tā veikta šādās nodaļās:

V. Psihiski un uzvedības traucējumi
XIX. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas
XX. Ārēji slimību un nāves cēloņi
II nodaļa Audzēji arī praktiski tika pārbaudīta, kaut gan tās saturā pārmaiņu bija maz.

Priekšlikumos Desmitajai redakcijai bija vairākas jaunas izpausmes:

  • Piezīmes un norādes katras nodaļas sākumā tika paplašinātas, lai izskaidrotu nodaļu relatīvo hierarhiju un noskaidrotu, ka “speciālu grupu” nodaļām tika dota priekšroka pār orgānu vai sistēmu nodaļām un ka no “speciālo grupu” nodaļām prioritāte ir nodaļām Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods un Noteikti perinatālā perioda stāvokļi.
  • Katras nodaļas sākumā tika sniegts arī pārskats par trīszīmju kodu apakšnodaļām un, kur tas nepieciešams, ar zvaigznīti apzīmētiem kodiem. Tas darīts, lai noskaidrotu nodaļas struktūru un sekmētu zvaigznīšu lietojumu kodēšanā.
  • Piezīmes tabulsarakstā attiecas uz visiem klasifikācijas lietošanas veidiem; ja piezīme attiecas tikai uz saslimstību vai nāves cēloņu izpēti, to ietvēra speciālos norādījumos par saslimstības vai mirstības kodēšanas noteikumiem.
  • Devītā redakcija identificēja noteiktus stāvokļus kā medikamentu lietošanas sekas; šī pieeja tika turpināta, veidojot priekšlikumus Desmitajai redakcijai, un daudzas šādas situācijas Desmitajā redakcijā ir identificētas atsevišķi.

Būtisks jauninājums bija pēcmanipulāciju komplikāciju kodu ieviešana dažu nodaļu beigās. Pēcmanipulāciju komplikācijas apzīmēja svarīgus stāvokļus, kas izraisīja medicīniskās aprūpes problēmu, piemēram, kā endokrīnās un vielmaiņas slimības pēc kāda orgāna amputācijas un citus specifiskus stāvokļus, kā dempinga sindroms pēc gastrektomijas.

Nodaļā Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas tika klasificēti pēcmanipulāciju stāvokļi, kas nav specifiski nevienai orgānu sistēmai, ieskaitot tūlītējas komplikācijas, kā gaisa embolija un pēcoperācijas šoks.

Bija atšķirība salīdzinājumā ar Devīto redakciju, tajā četrciparu virsraksti bieži jālasa kopā ar trīsciparu virsrakstiem, lai pārliecinātos par apakškoda īsto nozīmi.

Konferencei iesniegtajā projektā virsraksti gandrīz vienmēr bija pilnīgi un varēja palikt bez skaidrojuma.

Devītajā redakcijā ieviestā divējādā etioloģijas un izpausmes klasifikācijas shēma, kas pazīstama kā krustiņu un zvaigznīšu sistēma, tika bieži kritizēta. Kritiku galvenokārt izteica par to, ka šajā klasifikācijā bieži sajaukta slimības izpausme ar citu informāciju trīsciparu un četrciparu kodu ietvaros, un viena diagnoze reizēm grupēta pēc abiem principiem. Daudzi uzskatīja šo sistēmu par nepietiekami visaptverošu. Lai atrisinātu šo problēmu, priekšlikumā Desmitajai redakcijai zvaigznīšu informāciju ietilpināja 82 homogēnos trīszīmju kodos neobligātai lietošanai. Šī pieeja ļāva, atbilstoši katram no abiem principiem, apzīmēt diagnozes ar 2 kodiem, gan pēc pamatslimības, gan pēc izpausmēm vai komplikācijām kādā orgānā, nodrošinot datu vākšanu un apkopošanu atbilstībā dažādiem principiem.

Konference pieņēma šos priekšlikumus Desmitajai redakcijai.

Konferencē analizēja katru nodaļu, norādot pārmaiņas kopš Devītās redakcijas un izskaidrojot un pamatojot jaunievedumus. Konferencē apsprieda dažas domstarpības par pārmaiņām nodaļu uzbūvē un saturā; Sekretariātam veicot turpmākos precizējumus, tika panākta vienošanās.

4. Standarti un definīcijas par mātes un bērna veselību

Konference ar interesi izvērtēja Desmitajai redakcijai rekomendētās definīcijas, standartus un prasības par mātes mirstības un augļa, perinatālās, zīdaiņu un bērnu mirstības uzskaiti. Šīs rekomendācijas bija daudzu speciālistu sapulču un konsultāciju sniegums. To mērķis bija uzlabot datu salīdzināmību.

Konference piekrita, ka vēlams paturēt Devītās redakcijas atzītās definīcijas par dzīvi dzimušajiem un augļa nāvi.

Pēc diskusijas konference izveidoja darba grupu par mātes mirstības uzskaites principiem un pēc šīs grupas atzinuma piekrita atgriezties pie mātes mirstības definīcijas, kāda tā bija Devītajā redakcijā.

Lai uzlabotu datu kvalitāti par mātes mirstību un lai nodrošinātu alternatīvas metodes datu vākšanā par mirstību grūtniecības laikā vai sakarā ar to, kā arī, lai veicinātu ar dzemdībām saistītu nāves gadījumu reģistrāciju arī vairāk kā 42 dienas pēc tām, darba grupa formulēja divas papilddefinīcijas jēdzieniem “ar grūtniecību saistīta nāve” un “vēlīnā mātes nāve” (tās atrodamas 1238. lpp.).

Konference

IETEICA, lai valstis apsver iespēju iekļaut miršanas apliecībā aili par pašreizējo grūtniecību un grūtniecību iepriekšējā gadā pirms nāves.

Konference atzina, ka, aprēķinot mātes mirstību, saucējā jālieto dzīvi dzimušo bērnu skaits, jo tas ir vieglāk pieejams nekā dzimušo kopskaits (dzīvi dzimušie plus augļa nāves gadījumi) [kā ir 2. sējumā].

Par perinatālo, neonatālo un zīdaiņu mirstību tika stingri norādīts, ka dati par dzimstības kohortām jāprecizē un jādiferencē šādā veidā.

Konference atzina praksi apzīmēt vecumu pilnās laika vienībās, tādējādi nosakot pirmo dzīves dienu par nulles dienu.

Konference

IETEICA ierakstīt SSK Desmitās redakcijas rokasgrāmatā definīcijas, standartus un prasības mātes mirstības, augļa, perinatālās, neonatālās un zīdaiņu mirstības uzskaitei.

5. Kodēšanas un izvēles noteikumi un saraksti

5.1. Nāves cēloņu kodēšanas un izvēles noteikumi

Konference tika informēta par Devītajā klasifikācijā publicēto nāves pamatcēloņa izvēles un modifikācijas noteikumu un papildpiezīmju izvērtes gaitu. Kopumā tā tika ieteiktas vairākas pārmaiņas noteikumos un būtiski grozījumi papildpiezīmēs.

Konference

IETEICA Desmitajā redakcijā mainīt Devītās redakcijas ieteiktos nāves cēloņa izvēles noteikumus primārai mirstības analīzei (sk. 2. sējumā).

Konference tika informēta, ka ir izvērtētas papilpiezīmes par nāves pamatcēloņa kodēšanu un diagnožu interpretāciju. Tā kā šie dati paredzēti, lai uzlabotu kodēšanas secību, Konference nolēma arī tos iekļaut Desmitajā redakcijā.

Konference norādīja, ka turpinās nāves daudzcēloņu kodēšana un analīze. Tā izteica atbalstu šādai rīcībai, bet neieteica iekļaut Desmitajā redakcijā kādus īpašus noteikumus vai analīzes metodes.

Tā kā miršanas apliecībai ir starptautiski noteikts veids, Ekspertu komiteja atzina: populācijai novecojoties, gadījumu vairākumā nāves iestāšanos ietekmē dažādu slimību kopums un to ārstēšanas sekas, tāpēc ir nosliece palielināt ierakstu skaitu starp pamatcēloni un tiešo nāves cēloni; tas nozīmē, ka daudzās valstīs miršanas apliecībās palielināsies ietverto apstākļu skaits. Ekspertu komiteja ieteica paredzēt miršanas apliecības I daļā vietu papildierakstam (d līniju).

Tādēļ Konference

IETEICA valstīm nepieciešamības gadījumā apsvērt iespēju paredzēt miršanas apliecības I daļā vietu papildierakstam (d līniju).

5.2. Slimību cēloņu kodēšanas un izvēles noteikumi

Devītajā redakcijā bija iekļauti noteikumi par slimību reģistrēšanu un kodēšanu, it īpaši par viena pamatstāvokļa izvēli saslimstības statistikas vajadzībām. Devītajā redakcijā iegūtā pieredze definīciju un noteikumus lietošanā pierādīja to lietderību un izvirzīja prasības pēc to skaidrojuma un turpmāka precizējuma, ņemot vērā veselības aprūpes darbinieku apkopoto informāciju par diagnozēm un vajadzību pēc papildnorādījumiem specifisku problēmsituāciju izskaidrošanai.

Konference pieņēma 1975. gada Redakcijas konferences rekomendācijas, ka jāizvēlas viena pamatslimība konkrēti veselības aprūpes epizodei un atbalstīja šīs konferences viedokli, ka, cik vien iespējams, jālieto daudzcēloņu kodēšana un analīze papildus parastajai statistikai. Desmitajai redakcijai jāpaskaidro, ka daudzi norādījumi izmantojami vienīgi tad, ja “galvenā cēloņa” definīcija piemērojama kādai epizodei un ja “epizodes” jēdziens per se ir atbilstošs tam veidam, kādā datu vākšana noris.

Konference tādējādi

IETEICA Desmitajā redakcijā iekļaut turklāt papilnorādījumus par reģistrēšanu un kodēšanu un definīcijas “pamatslimība” un “blakusslimība” kopā ar modificētiem noteikumiem, kā maināma acīmredzami nepareizi norādīta “pamatslimība” [Tie ietverti 2. sējumā].

Konference arī

IETEICA, ka gadījumos, ja “pamatslimība” ir pakļauta SSK paredzētajai divējādi klasifikācijas sistēmai, jālieto gan krustiņa, gan zvaigznītes kodi, lai būtu iespēja veikt alternatīvu grupēšanu.

Konference piekrita, ka jāsniedz plašas piezīmes un piemēri, lai panāktu lielāku skaidrību.

5.3. Tabulsaraksti mirstības un saslimstības analīzei

Konference tika informēta par grūtībām Devītās redakcijas pamatsaraksta lietošanā un par PVO veiktajiem pasākumiem, lai izveidotu jaunus tabulsarakstus mirstības datu apkopošanai un publicēšanai. Šis darbs parādīja, ka daudzās valstīs mirstība līdz piecu gadu vecumam ir precīzāks rādītājs nekā zīdaiņu mirstība, tāpēc vēlamākas tādas tabulas, kurās iekļauta gan zīdaiņu mirstība, gan bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam, nevis tikai zīdaiņu mirstība.

Konferences apspriešanai tika iesniegti kopējās un zīdaiņu un bērnu mirstības cēloņu tabulsaraksti; katrs divos variantos. Otrajā tabulsaraksta variantā bija iekļauti nodaļu virsraksti un pārējie nāves cēloņi.

Tā kā tika izteiktas bažas par piedāvātajiem mirstības analīzes sarakstiem, izveidoja nelielu darba grupu, lai izlemtu nepieciešamību iekļaut dažas papildailes. Konference akceptēja darba grupas ziņojumu, kas atspoguļots nāves cēloņu sarakstā (1207.-1220. lpp.).

Izvērtējot saslimstības analīzes rādītāju sarakstu, Konference analizēja kā piedāvāto tabulsarakstu, tā arī modeli, kas veidots no nodaļu virsrakstiem un atsevišķām diagnozēm zem katra virsraksta. Būtiskas bažas tika izteiktas par šādu sarakstu lietojamību, iztirzājot saslimstību visplašākajā nozīmē. Tika secināts, ka piedāvātie tabulsaraksti ir piemērotāki stacionēto slimnieku diagnožu analīzei un ka jāpieliek pūles, lai pārveidotu tos lietošanai citos gadījumos. Desmitajā redakcijā ievietotiem mirstības un saslimstības analīzes tabulsarakstiem jābūt pietiekami izskaidrotiem un ar izstrādātu lietošanas instrukciju.

Ņemot vērā izteiktās iebildes un darba grupas slēdzienu, Konference nolēma, ka analīzes un publikācijas saraksti jāiekļauj Desmitajā redakcijā, bet šo tabulsarakstu virsraksti jāveido skaidrāki un aprakstošāki. Vienojās arī, ka, lai veicinātu alternatīvu zvaigznīšu kodu tabulsarakstu sastādīšanu, jāizveido jauns saslimstības analīzes tabulsaraksta variants, kurā ietilptu zvaigznīšu kodi.

6. Klasifikāciju kopa

6.1. Klasifikācijas kopas koncepcija

Jau Devītās redakcijas sagatavošanas gaitā kļuva skaidrs, ka SSK viena nespēj ietvert visu vajadzīgo informāciju un ka tikai slimību un veselības problēmu klasifikāciju kopa var apmierināt dažādas sabiedrības veselības vajadzības. Tāpēc kopš 70. gadu beigām tika izvērtēti dažādi iespējami risinājumi: viens no tiem būtu prasība pēc pamatklasifikācijas (SSK) ar moduļu virkni; daļa no tiem būtu tiešā hierarhiskā pakļautībā, bet citi – papildklasifikācijas.

Kopā ar Sadarbības centriem tika izstrādāta koncepcija par klasifikāciju kopu, ko pēc tam izvērtēja Ekspertu komiteja 1987. gadā, kas arī ieteica nākamajā lappusē iekļauto shēmu.

Konference

IETEICA PVO turpināt izstrādāt slimību un veselības problēmu klasifikāciju kopas koncepciju.

Lai saglabātu SSK integritāti un kopas koncepciju, Konference

IETEICA starptautiskas salīdzināmības dēļ neizdarīt nekādas pārmaiņas Desmitās redakcijas trīszīmju kodu un četrzīmju apakškodu saturā (kā norādīts virsrakstos), sagatavojot tulkojumus vai adaptējumus, atskaitot PVO atļautos gadījumus. PVO sekretariāts ir atbildīgs par SSK un ir galvenais koordinācijas centrs, caurskatot katru publikāciju (atskaitot nacionālās statistikas publikācijas) vai tulkojumu. Par nodomu veikt tulkojumu un adaptāciju vai veidot citas ar SSK saistības klasifikācijas obligāti jāpaziņo PVO.

SLIMĪBU UN VESELĪBAS PROBLĒMU KLASIFIKĀCIJU KOPAS SHĒMA

Konference ar interesi uzklausīja pārskatu par SSK kopas daļu lietošanu un sasaisti medicīniski sociālam un multidimensionālam vecu cilvēku vērtējumam, ietverot ne tikai veselību, bet arī ikdienas aktivitāti, kā arī sociālo un fizisko vidi. Tika pierādīts, ka noderīgu informāciju var iegūt, lietojot SSK un SNNNK (Starptautisko neveselības, nespējas un nevarības klasifikāciju) un, it īpaši, lietojot kodus no Desmitajā redakcijā ieteiktās XXI nodaļas.

6.2. Adaptācijas dažādām specialitātēm

Konference tika informēta par plāniem, kā veidot Desmitās redakcijas adaptācijas garīgās veselības programmas ietvaros. Izdevumā, kas veidots klīnisko psihiatru lietošanai, jābūt iekļautām klīniskām vadlīnijām; tiks ieteikti pētniecības kritēriji garīgās veselības problēmu pētīšanai; bērnu psihes traucējumu un pieaugušo problēmu klasifikācijai tiks veidoti daudzprincipu pārskati, kā arī izdevums vispārējās prakses ārstu lietošanai. SSK kodi psihiatrijai un neiroloģijai arī tiks apkopoti, turpinot līdzšinējās publikācijas.

Konferencē izvērtēja arī metodes, kā panākt SSK pamatstruktūru un funkciju saglabāšanu, piemērojot to zobārstu un stomatologu lietošanai, un paziņoja, ka adaptācijas jaunas redakcijas sagatavošana, kas samērota ar SSK Desmito redakciju, tuvojas noslēgumam.

Konferenci iepazīstināja ar onkoloģijai adaptētās Starptautiskās Slimību Klasifikācijas (SSK-O) otro izdevumu: daudzprincipu klasifikāciju, kurā ietilpst gan audzēju lokalizācija, gan morfoloģija. SSK-O morfoloģijas kodi, kas veidojušies ilgā laika periodā, tika izvērtēti un rūpīgi pārbaudīti praksē. Otrā izdevuma lokalizācijas kodi tiks veidoti atbilstoši Desmitās redakcijas C00-C80 kodiem un tāpēc publikācijai jāgaida līdz Pasaules Veselības Asambleja akceptēs Desmito redakciju.

Atzīta adaptācijas nepieciešamība vispārīgai medicīnai. Konferenci informēja par to, ka darba grupas, kas strādā šajā jomā, vēlas sadarboties ar PVO. Veidojot citām specialitātēm piemērotas adaptācijas, kuru kļūst arvien vairāk, PVO koordinācijas centra darbība tika uzskatīta par ļoti svarīgu.

6.3. Informācijas nodrošinājums primārai veselības aprūpei

Pēc 1975. gada Redakcijas konferences rekomendācijām PVO Reģionālajā birojā 1976. gadā Deli tika izveidota darba grupa Dienvidaustrumu Āzijai. Tā izveidoja detalizētu simptomu sarakstus: par nāves cēloņiem un par veselības aprūpes iestāžu apmeklēšanas iemesliem. Šo sistēmu izmēģināja Reģiona valstīs un, pamatojoties uz rezultātiem, izvērtēja simptomu sarakstu un ziņojumu veidus. 1978. gadā PVO publicēja šo izvērtēto materiālu brošūrā Neprofesionāļu sniegta veselības informācija (5).

Globālā stratēģija “Veselību visiem 2000. gadā”, ko uzsāka 1978. gadā, izvirzīja augstākas prasības informācijas sistēmām Dalībvalstīs. Starptautiskajā konferencē par veselības statistiku līdz 2000. gadam (Belladžo, Itālijā, 1982) (6) par galveno problēmu, kas kavē plašāku neprofesionāļu sniegto informācijas shēmu ieviešanu, uzskatīja šīs informācijas samērošanu ar citu informāciju, kas tiek vākta un lietota veselības aprūpes vadīšanai. Konsultācija par Primāras aprūpes klasifikāciju (Ženēva, 1985) (7) uzsvēra nepieciešamību unificēt informācijas nodrošinājumu veselības aprūpes dienestu un kopienas dienestu vadīšanā, lietojot neprofesionāļu sniegto informāciju, ar to saprotot kopienā iegūtu informāciju visplašākajā nozīmē.

Konferenci informēja par valstu pieredzi, attīstot un lietojot kopienās iegūto informāciju, kas ietver veselības problēmas un vajadzības saistībā ar riska faktoriem un resursiem. Tā atbalstīja koncepciju par nekonvencionālu metožu attīstīšanu kopienu informācijas vakuuma aizpildīšanai konkrētās zemēs, lai stiprinātu informācijas sistēmas. Tika uzsvērts, ka šādas metodes vai sistēmas jāattīsta lokāli gan attīstītās, gan mazāk attīstītās valstīs un ka dažādu faktoru (saslimstības struktūras, valodas un kultūras atšķirības) dēļ tās citos apvidos un valstīs nevar pārņemt tieši.

6.4. Neveselība, nespēja un nevarība

Neveselības, nespējas un nevarības (SNNNK) (8) starptautiskās klasifikācijas izmēģinājuma izdevumu PVO publicēja 1980. gadā angļu valodā saskaņā ar 1975. gada Redakcijas konferences ieteikumiem un 1976. gadā Pasaules Veselības Asamblejas rezolūciju (PVA) 29.35 (9). Kopš tā laika klasifikācijas izpēte un attīstība ir notikusi vairākos virzienos.

Trīs sastāvdaļu: neveselības, nespējas un nevarības galvenās definīcijas, bez šaubām, ir likušas mainīt attieksmi pret invaliditāti. Neveselības definēšanā lietotie jēdzieni būtiski sakrīt ar SSK lietoto terminoloģiju. Tādēļ tās definīcija tika atzīta par labu. Nespējas definīcija bija ļoti piemērota rehabilitācijas profesionāļu un grupu darba jomai, kaut arī vajadzēja vairāk uzmanības pievērst papildkodam, kurš izteiktu smaguma gradācijas, kas bieži ļauj jau iepriekš prognozēt nevarību.

Tika izteiktas arī daudzas prasības pārveidot nevarības definīciju tā, lai vairāk uzsvērtu mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Straujā nespējnieku aprūpes teorijas un prakses attīstība nav ļāvusi laikus pārveidot SNNNK nostādnes, lai tās iesniegtu konferences apspriešanai. Tika paziņots, ka jauna izdevuma publicēšana maz ticama pirms Desmitās redakcijas ieviešanas.

6.5. Medicīniskās manipulācijas

Starptautisko medicīnisko manipulāciju klasifikāciju (SMMK) (10) izmēģinājuma veidā PVO publicēja 1978. gadā saskaņā ar 1975. gada Redakcijas konferences ieteikumiem un 1976. gada Pasaules Veselības Asamblejas (PVA) 29.35 (9) rezolūciju. Šī klasifikācija dažās valstīs tika modificēta, un to vairākās citās valstīs lietoja par pamatu vietējās ķirurģisko operāciju klasifikācijas izveidei.

PVO Slimību klasifikācijas izveides Sadarbības centru vadītāji atzina, ka uzmetuma izstrādāšana, papildinājumu sakārtošana, izvērte, jaunu priekšlikumu apkopošana un tālākvirzīšana – šis darbs, kas bija jāveic PVO pirms pilnīgas manuskripta izstrādes un publicēšanas tādā ātri progresējošā nozarē kā manipulācijas, būtu jāveic pārāk īsā laikā. Tāpēc centra vadītāji ieteica nemainīt SMMK saistībā ar SSK Desmito redakciju.

1987. gadā Ekspertu komisija lūdza PVO sagatavot Desmitajai redakcijai vismaz 5.nodaļas Ķirurģiskās procedūras modernizētu uzmetumu SMMK vērtējumam. Atbildot uz šo lūgumu un uz vairāku valstu pieprasījumu, Sekretariāts šo tabulsarakstu mēģināja sagatavot.

To iesniedza Centra vadītāju 1989. gada sapulcē un atzina, ka šis tabulsaraksts var noderēt par paraugu vietējai ķirurģisko operāciju statistikas apkopošanas un publikācijas sistēmai, kā arī var atvieglot starpvalstu salīdzinājumus. Tabulsaraksta mērķis bija identificēt operācijas un operāciju grupas un ieteikt tās par pamatu nacionālo klasifikāciju attīstībai, tādējādi uzlabojot šādu klasifikāciju salīdzināmību.

Konference atzina, ka šāds tabulsaraksts ir būtiski nozīmīgs un ka jāturpina darbs šajā virzienā, pat ja publikācijas būs pēc Desmitās redakcijas ieviešanas.

6.6. Starptautiskā slimību nomenklatūra

Kopš 1970. gada Starptautiskā Medicīnas zinātņu organizāciju padome (SMZOP) iekļāvusies Starptautiskās slimību nomenklatūras (SSN) sagatavošanā, kas papildinātu SSK.

SSN galvenais nolūks ir sniegt vienu ieteicamo nosaukumu katrai nozoloģiskai vienībai. Šā nosaukuma izvēlē galvenie kritēriji ir, lai tas būtu specifisks, nepārprotams, iespējami pašaprakstošs un vienkāršs un, cik iespējams, saistīts ar cēloni. Katra slimība vai sindroms, kam šis nosaukums ieteikts, tiek definēta iespējami nepārprotami un īsi. Katrai definīcijai pievienots sinonīmu saraksts.

Līdz Konferences sasaukšanai jau publicēti sējumi par dziļāko elpceļu slimībām, infekcijas slimībām (vīrusu, bakteriālām un parazitārām slimībām un mikozēm), sirds un asinsvadu slimībām, un turpinās darbs sējumu veidošanā par gremošanas sistēmu, sieviešu dzimumorgāniem, urīnceļiem un vīriešu ģenitālo sistēmu, vielmaiņas un endokrīnām slimībām, asins un asinsrades orgāniem, imūnsistēmu, skeleta un muskuļu sistēmu un nervu sistēmu. Turpmākos sējumos ieteikts iekļaut psihiskās slimības, kā arī ādas, ausu, kakla un deguna, acu un to palīgorgānu slimības.

Konference atzina, ka SSK attīstībā un veselības informācijas salīdzināmības uzlabošanā būtiska ir autoratīva, laikmetīga un starptautiska slimību nomenklatūra.

Tāpēc Konference

IETEICA PVO un SMZOP drošāk meklēt ekonomiski efektīvas iespējas, lai savlaicīgi izveidotu un ieviestu šādu nomenklatūru.

7. SSK Desmitās redakcijas ieviešana

Konference tika informēta par PVO nodomu publicēt detalizētu Desmitās redakcijas četrzīmju kodu izdevumu trīs sējumos. Viens sējums ietverts tabulsarakstu, otrs sējums – visas definīcijas, standartus, noteikumus un instrukcijas, trešais – alfabētisko rādītāju.

Pēc tam Konference tika informēta, ka Desmitās redakcijas trīszīmju variantu publicēs atsevišķā sējumā, kas ietvers tabulsarakstu ar visām piezīmēm par to, kas ”jāiekļauj” un kas “nav jāiekļauj”. Tas ietvers arī visas definīcijas, standartus, noteikumus un instrukcijas un saīsinātu alfabētisko rādītāju.

Ja Dalībvalstis vēlas laist klajā Desmitās redakcijas izdevumu savā nacionālajā valodā, par to jāziņo PVO. SSK projekta kopijas trīszīmju un četrzīmju kodu ietvaros varēs saņemt no PVO gan iespiestā veidā, gan elektroniskas informācijas nesējos.

Par Tabulsaraksta un Alfabētiskā rādītāja lappušu un salikuma formātu un noformējumu Konferencei ziņoja, ka ņems vērā Sadarbības centru vadītāju rekomendācijas un kodētāju vēlmes un paveiks visu, lai to uzlabotu salīdzinājumā ar Devīto redakciju.

Tāpat kā ieviešot Devīto redakciju, nodomāts ar Sadarbības centru palīdzību izveidot materiālus pieredzējušu kodētāju pārskološanai. PVO reģionālajiem birojiem un konkrētām valstīm jābūt atbildīgām par mācību kursu organizēšanu. Tiem jānorit no 1991. gada beigām līdz 1992. gada nogalei, lai tie tiktu apgūti pirms Desmitās redakcijas ieviešanas.

PVO varētu sagatavot arī materiālus SSK jauno lietotāju pamatizglītošanai, tomēr netika plānots sākt šādus kursus pirms 1993. gada.

Kā iepriekš norādīts, PVO vēlētos sagatavot Desmito redakciju (gan Tabulsarakstu, gan Alfabētisko rādītāju) uz elektroniskiem informācijas nesējiem. Nākotnē ar Sadarbības centru palīdzību varētu būt pieejamas arī citas programmas. Pirms Desmitās redakcijas ieviešanas jābūt pieejamai pārejas “atslēgai” no Devītās redakcijas uz Desmito redakciju un otrādi.

Tā kā darba kārtībā, ko bija apstiprinājusi Ekspertu komiteja, bija iekļauti attīstības pasākumi, Konference

IETEICA, lai Starptautiskās Slimību klasifikācijas Desmitā redakcija stātos spēkā no 1993. gada 1. janvāra.

8. SSK turpmākā redakcija

Konference apsprieda Devītās redakcijas ieilgušajā lietošanas periodā līdz ar jaunu slimību parādīšanos radušās grūtības un atjaunināšanas mehānisma trūkumu, kas ļautu tās novērst.

Apsprieda dažādus ieteikumus mehānisma izveidei, lai Desmitajā redakcijā šīs grūtības pārvarētu un no tām izvairītos. Bija skaidrs, ka jāturpina informācijas apmaiņa starp valstīm, lai standartizētu Desmitās redakcijas lietošanu, bet ka visas pārmaiņas tās darbības laikā ļoti rūpīgi jāapsver, ievērojot to ietekmi uz datu analīzi un tendenču novērtējumu. Notika diskusija par foruma veidu, kurā varētu apspriest šādas pārmaiņas un brīvā “U” burta lietošanu jaunajā vai uz laiku pieņemtajā kodu sistēmā. Vienojās, ka nav iespējams organizēt Redakcijas konferences biežāk nekā reizi desmit gados.

Pamatojoties uz izteiktajām vēlmēm un faktu, ka būtu nepiemēroti mēģināt noteikt vai definēt precīzu lietošanas veidu, Konference

IETEICA, lai nākošo Starptautisko redakcijas konferenci sasauktu desmit gadu laikā un lai PVO apstiprinātu koncepciju par modernizācijas procesu redakciju starplaikos un pievērstu uzmanību iedarbīga atjaunināšanas mehānisma lietojumam.

9. SSK Desmitās redakcijas pieņemšana

Konference sniedza šādu ieteikumu:
apsverot Starptautiskās Slimību Klasifikācijas Desmitajā redakcijā izteiktos priekšlikumus, ko sagatavoja Organizācija pēc Ekspertu Komitejas ieteikumiem, un
atzīstot, ka turpmāk būs vajadzīgas dažas sīkas modifikācijas, lai atspoguļotu detaļu skaidrojumus, ko iesniegušas Dalībvalstis konferences laikā, Konference

IETEICA, lai izvērtētās nodaļas ar to trīszīmju kodiem un četrzīmju apakškodiem un īsie tabulsaraksti saslimstības un mirstības izpētei veidotu Starptautiskās statistikas slimību un veselības problēmu klasifikācijas Desmito redakciju.

Izmantotā literatūra

1. International Classification of Diseases, 1975 Revision, Volume 1. Geneva, World Health Organization, 1977, pp. xiii-xxiv.

2. Report of the Expert Committee on the International Classification of Diseases – 10th Revision: First Meeting. Geneva, World Health Organization, 1984 (unpublished document DES/EC/ICD-10/84.34).

3. Report of the Expert Committee on the International Classification of Diseases – 10th Revision: Second Meeting. Geneva, World Health Organization, 1987 (unpublished document WHO/DES/EC/ICD-10/87.38).

4. Report of the Preparatory Meeting on ICD-10. Geneva, World Health Organization, 1983 (unpublished document DES/ICD-10/83.19).

5. Lay reporting of Health Information. Geneva, World Health Organization, 1978.

6. International Conference of Health Statistic for the Year 2000. Budapest, Statistical Publishing House, 1984.

7. Report of the Consultation on Primary care Classifications. Geneva, World Health Organization, 1985 (unpublished document DES/PHC/85.7).

8. International Classification of Impairments, Disabilities and Handicaps. Geneva, World Health Organization, 1980.

9. WHO Official Records, No. 233, 1976.p.18.

10. International Classification of Procedures in Medicine. Geneva, World Health Organization, 1978.

© Pasaulces Veselības organizācija, 1992 - 2016

© Tulkojums latviešu valodā. Slimību Profilakses un Kontroles centrs, 2013-2016

 

Izstrāde: SIA Brīvs, 2013-2016

Valid HTML 4.01 Transitional